ARHITEKTŪRAS PROJEKTĒŠANA

  • ikona_pasiva_40

PASĪVĀS ĒKAS

‘ Priekšstats ‘

Pasīvās ēkas iemieso mūsdienīgas, ilgtspējīgas arhitektūras dabiskumu un lietošanas ērtumu, apliecinot cilvēces priekšstatu maiņas evolūcijas iespējamību. Zems enerģijas patēriņš ēkas ekspluatācijā, augsts telpu mikroklimata komforts un gaisa kvalitāte, kā arī lielāks būves lietošanas ilgums, ko nosaka paaugstinātas prasības mezglu un detaļu izstrādei. Sabiedrības kolektīvā atmiņa, sasniegumu integrācija un tehnoloģiskums: 1) augstas veiktspējas siltumizolācija un logi, 2) termisko tiltu neesamība un gaisa blīvas konstrukcijas, 3) piespiedu ventilācija ar siltuma atgūšanu.

  • ikona_saliekama_40

SALIEKAMĀS ĒKAS

‘ Funkcija ‘

Saliekamības princips atspoguļojas, rūpnieciski vai amatnieciski iepriekš izgatavotu, ēku komponentēs un videi draudzīgā, ātrā būvniecības procesā. Saliekamās moduļveida ēkas un to progresīvā struktūra, ļauj salāgot klienta finansiālās iespējas ar individuālajām vajadzībām, kuras mūsdienās lielākoties ir pakļautas sabiedrības “kolektīvā prāta” priekšstatiem par to, “kas ir labs” un, “kas ir slikts”. Šo būvniecības veidu raksturo funkcionalitāte, pielāgojamība un risinājumu daudzveidības iespējamība, kas lieti noder mūsdienu mainīgajā pasaulē.

  • ikona_sikeka_40

SĪKĒKAS (TINY HOUSE)

‘ Forma ‘

Sīkēkas pasaulē kļust par dzīvesveidu. Mājokļi daudzdzīvokļu “pūžņos” ir notikusi pagātne. Ir sācies jauns, civilizāciju kulminējošs eksperiments. Indivīds nomaina kolektīvo cilvēku. Dzīves telpa vairs nav bezgalīgu vēlmju apmierināšanas apcirknis – “nopērkam šo, pārbūvējam to”! Vērtīgs ir tikai pats nepieciešamākais, kas ļauj Tev būt autentiskam un neatkarīgam, būt unikālam kopuma elementam. Sīkēkā viss ir pieskāriena attālumā. Atsevišķas telpas vai zonas var pildīt vairākas funkcijas. Asprātīgi izmantojot telpu taupoša dizaina principus, var iegūt patiesas brīvības pieredzi.

  • ikona_konteineru_40

KONTEINERU ĒKAS

‘ Ritms ‘

Jūras konteineri bieži ir pirmā izvēle mājokļa ieceres īstenošanai, klientiem, kuri apņēmīgi izvēlas sekot koncepcijai “daru pats”.  Tās var būt koka paletes vai cits atkārtoti izmantojams “būvmateriāls”. Šo apņēmību nosaka jebkura cilvēka ģenētiskā nepieciešamība – izdzīvot, būt drošībā. Drošības sajūta ir sākums un  pamats visam. Izvēli pamato šī būvniecības paņēmiena finansiālā pieejamība, ilgmūžība un vienkāršība. Šis piedzīvojums var īstenoties unikālā arhitektūrā, kuras “sāls” slēpjas funkcionālās, izkoptās arhitektūras detaļās. Kāpēc ne? Mēs visi esam “zvaigžņu putekļi”.

“MĀJĪBA”

‘ kur? ‘

MĀJĪBA_1.1.3

PRIEKŠSTATS par mājību mēdz būt katram savs. “MĀJĪBA” liecina par atrašanos kaut kur “iekšā” – pilsētā, mājā, istabā, ķermenī vai savās pārdomās. VĒROTĀJU pārņem mājīguma sajūta, kad sākam apzināties savu piederību TELPAI un tās apguves procesam – DIZAINAM. Lai gan pats dizaina process izriet no pagātnes pieredzē un nākotnes stratēģijā balstītas cerības, ka mājība tiks sasniegta, mājības sajūtai piemīt tikai tagadnes laika izteiksme. Ne vienmēr jutīsimies mājīgi telpā, kur kādreiz esam tā jutušies, vai telpā, kur tikai vēl plānojam labi justies. Priekšstats par mājību lielākoties tiek aizgūts, pieņemot sabiedrības vai ģimenes kolektīvo pieredzi, liedzot iespēju atrasties sev vispiemērotākajā vietā un laikā. MĀJĪBA izpaužas telpas ATBILSTĪBĀ un procesa APZINĀTĪBĀ (skat. PRIEKŠSTATA evolūcija), kurā vispārīgi mājības šabloni pamazām tiek aizstāti ar individuālu un savpatīgu dzīves telpas arhitektūru.

“PRIEKŠSTATS”

‘ modulis ‘

MODULIS_1.1.4

PRIEKŠSTATA evolūcija eksistē “izvēles” / izvēles neesamības DIVĒJĀDĪBĀ – binārumā. Katrs brīdis nes sevī duālas izvēles šķitumu, kas izriet no personības APZINĀTĪBAS un rezonē ar PRIEKŠSTATA potenciālu – personības unikālo MOTIVĀCIJU. Atbilstoši savai MOTIVĀCIJAI mēs kaut ko darām vai nedarām – darām šadi vai tādi. Mēs sataustām vai nesataustām, sajūtam vai nesajūtam, sadzirdam vai nesadzirdam, saredzam vai nesaredzam, sagaršojam vai nesagaršojam, saožam vai nesaožam brīža IESPĒJAMĪBU vai iespējamības neesamību. Redzot kaut ko, mēs neievērojam kaut ko citu, “Izvēli” izdarot par labu tam, kas mūs saista. Pieskaroties kaut kam, mēs nepieskaramies kaut kam citam. Mēs rezonējam. Maņu PRETMETIEM nevar tikt piešķirta morāli ētiska konotācija, jo tikai izvēles ATBILSTĪBA aktuālajam telpas formveides PATERNAM (skat. PRIEKŠSTATU lauks) piešķir PRIEKŠSTATAM lomu un vērtību. PRIEKŠSTATS kā cilvēka kognitīvais parametrs, procesa klātesamības un nošķirtības ilūzijā, ļauj PATERNU vērot un piedalīties tā pilnveidē. PRIEKŠSTATA potenciāls (‘OI’) nosaka iespējamības un izvēles esamību, kas atbilst vai neatbilst PRIEKŠSTATU LAUKA potenciālam – PATERNAM.

“PATERNS”

‘ priekšstatu lauks ‘

PATERNS_1.1.15

PRIEKŠSTATU lauka potenciāls VĒROTĀJAM dod iespēju ATPAZĪT un APZINĀTIES jaunus, neapgūtus PATERNUS – uzvedības modeļus, kas atklājas tikai funkcionālas formas mainībā. PATERNAM ir pakļauta PRIEKŠSTATU evolucionārā integrācija (2), kurā PATERNA formai, kā statiskam funkcijas objektīvam (3) atspulgam, nav nekādas nozīmes un formai kā progresīvas (4) funkcijas manifestācijai ir absolūta nozīme. Nevis uzvedības modeļa, dizaina vai idejas formai ir nozīme, bet formas pārtapes iespējamībai un iekļāvībai. Pārtapes PROCESAM nav sākuma un gala – ir tikai VĒROTĀJA atpazītas TELPAS reaktīvās (1) aprises un personības subjektīvais (5) šo aprišu vērtējums, mēģinot nodalīt savas izpratnes PATERNA robežu sākumu un beigas, lai PROCESĀ spētu pašidentificēties. PROCESS ir pulss, kas sākas ATPAZĪSTOT – nošķirot daļu no veseluma, un noslēdzas APZINOTIES – daļai iekļaujoties veselumā. Telpa starp pulsa sitieniem ir kņadas, rūpju un radošas melanholijas piepildīta.

“DIZAINS”

‘ asis ‘

DIZAINS_1.1.4

TELPAS atpazīšana un apguve seko iecerētam formveides PLĀNAM – DIZAINA ASĪM, kas  atklājas VĒROTĀJA apzinātās paternu HIERARHISKĀS struktūrās. ASIS kā VĒROTĀJU programmējošas neitrīno straumes, saauž PATERNA duālo konstrukciju vienotā progresīvā struktūrā, kurā neeksistē objektīvs kustības virziens, tālums, dziļums un “labākums”. VĒROTĀJA dizaina procesā izgaismotā fraktālā matrica demonstrē konstrukcijas līdzsvara un cikliskas līdzsvara izjaukšanas imperatīvu. DIZAINS kā formveides FUNKCIJA tiecas atgūt vielas un lauka LĪDZSVARA stāvokli – singularitāti.

“PROCESS”

‘ 6 paradigmas ‘

Principi_2

6. PARAUGS

5. LIETDERĪBA

4. IETEKME

3. PĀRBAUDE

2. LIETOJAMĪBA

1. DROŠĪBA

Priekšstatu par TELPU, kurā cilvēks atrodas, veido seši PROCESA formveides priekšnoteikumi – sešas paradigmas. Tās atspoguļo indivīda MĀJĪGUMA izpratni, jeb gaumi kas ir, savs vai patapināts, uzvedības modelis, kam cilvēks ikdienā dod priekšroku. Neeksistē laba vai slikta gaume. Eksistē PRIEKŠSTATS, kas atbilst / ir lietderīgs (5) vai neatbilst / nav lietderīgs, iepriekš pārbaudītām (3) vai nepārbaudītām, lietojamām (2) vai nelietojamām, drošām (1) vai nedrošām indivīda un sabiedrības (vienuma un kopuma) vajadzībām, kas ietekmē (4) vai neietekmē DIZAINA ilgtspēju. Formveides sistēma, fiksēta savā pēctecībā un savstarpējā saskaņotībā*, ir uzvedības paraugs (6), kas lietotājam dod iespēju TELPAS apguves procesā ATPAZĪT un APZINĀTIES dotos principus vai to pretmetus: 1) DROŠS – NEDROŠS, 2) LIETOJAMS – NELIETOJAMS, 3) PĀRBAUDĪTS – NEPĀRBAUDĪTS, 4) IETEKMĪGS – NEIETEKMĪGS, 5) LIETDERĪGS – NELIETDERĪGS, 6) IEVIESTS – IZZUDIS. Šis paņēmiens, kā DIZAINA izcilības priekšnoteikums, atklāj universālas vadlīnijas, kas cilvēkam, objektam vai notikumam ļauj atrasties, vai risināties savai unikalitātei atbilstošā, vietā un laikā.

  • 1_4_6

1. DROŠĪBA  (motivācija – BAILES)

  • PIEEJAMĪBA – izmaksu un iespējamo kredītsaistību risku samazināšana.
  • ILGMŪŽĪBA – materiālu un izmantoto sistēmu noturība. Vienkāršība.
  • PAŠPIETIEKAMĪBA – ārējo faktoru ietekmes samazināšana. Vietējo resursu izmantošana.
  • 5_2_6

2. LIETOJAMĪBA  (motivācija – CERĪBA)

  • DAUDZVEIDĪBA – savam procesam (dizainam) atbilstošas izvēles iespējamība.
  • EFEKTIVITĀTE – procesā (dizainā) ieguldīto resursu maksimāla pašatdeve ar minimālu to iesaisti.
  • ĒRTUMS – savam procesam (dizainam) atbilstoša stāvokļa iespējamība. Lietošanas “vieglums”.
  • 3_6_6

3. PĀRBAUDE  (motivācija – VĒLME)

  • MĒĢINĀJUMS – lietotāja uzvedības modeļa vai izmantoto sistēmu reakcijas pārbaude uz aktīvu rīcību.
  • KRITIKA – lietotāja uzvedības modeļa vai izmantoto sistēmu analīze un vērtējums.
  • UZLABOJAMĪBA – lietotāja uzvedības modeļa un izmantoto sistēmu pilnveide.

4. IETEKME  (motivācija – VAJADZĪBA)

  • ATBALSTS – atbalsta pakalpojumu pieejamība. Mijiedarbība.
  • PIELĀGOJAMĪBA – aktuālo vajadzību precizēšana un nodrošināšana.
  • IESAISTE – pārbaudītu sistēmu iekļaušana. Viedokļu apmaiņa. Eksternalizācija.

5. LIETDERĪBA  (motivācija – VAINA)

  • ATBILSTĪBA – atbilstības novērtēšana. Spriedums – praktisks / nepraktisks, īsts / neīsts.
  • PATAPINĀŠANA – principu universializācija. Pieredzes nodošana citiem. Aizrautība.
  • ILGTSPĒJA – lietojamības uzturēšana. Uzturēšanas “vieglums”.

6. PARAUGS  (motivācija – NEVAINOJAMĪBA)

  • PROCESS – sešu pieminēto priekšnoteikumu (principu) īstenošana.
  • VĒROTĀJS – procesa vai izveidotās sistēmas pieņemšana, objektīva vērošana.
  • BEZRŪPĪBA – atsacīšanās no apgūtā priekšstata. Atdošanās procesam.

PRIEKŠSTATU SASKAŅA *

1/4  DROŠĪBA – IETEKME.  Tikai DROŠS risinājums var būt patiesi IETEKMĪGS, bet ne katrs indivīdam DROŠS risinājums nes IETEKMI (apmierina kopuma vajadzības). Bailes saskan ar vajadzībām. DIZAINS var ietekmēt (4) sabiedrības un indivīda uzvedības modeli (gaumi) tikai tad, kad sabiedrība vai indivīds jūtas vai domā, ka atrodas drošībā (1). Modes tendencēm (4), kas nebalstās drošos (1) un daudzveidībā (2) pārbaudītos (3) risinājumos,  piemīt īslaicīgs raksturs.

2/5  LIETOJAMĪBA – LIETDERĪBA.  Tikai LIETOJAMS risinājums var būt LIETDERĪGS, bet ne katrs LIETOJAMS risinājums ir LIETDERĪGS (praktisks). Cerība saskan ar vainu. Vaina DIZAINĀ var tikt novērsta tikai tad, kad ar praktiskiem (5) risinājumiem tiek attaisnotas lietotāju cerības (2). Skaistas lietas vai cilvēka krietna uzvedība apbur. Valdzina lietderības (5) iespējamība (2), kas nereti publikai liek vilties. Atšķirība, efektivitāte un ērtums vēl nenozīmē, ka risinājums ir praktisks. Praktiskas (5) lietas ir visskaistākās (2) un visietekmīgākās (4).

3/6  PĀRBAUDE – PARAUGS.  Tikai PĀRBAUDĪTS risinājums var kalpot par PARAUGU, bet ne katrs PĀRBAUDĪTS risinājums kalpos par PARAUGU citiem. Vēlmes saskan ar nevainojamību. Tikai kļūdoties (3) var rasties nevainojami (6) risinājumi. Kļūdas veicina jauninājumu ieviešanu un risinājumu pilnveidi, bet reti kad, individuālās vēlmēs (3) balstīti, uzlabojumi vainagojas nevainojamā (6) DIZAINĀ. Vilšanās dizaina procesā ir nenovēršama, ja vēlmēm (3) pietrūkt sabiedrības iesaiste (4) un universālu ideju praktiskums (5).

KAS IR HUMA ?

‘ Konteksts / Telpa ‘

HUMA ir apziņas TELPA – “skatuve”, uz kuras risinās dzīves arhitektūra, noturot vienkopus zūdošā mirkļa burvību un radot jaunas, iedvesmojošas iespējamības. KONTEKSTS, kurā projicējas Tavs personības potenciāls – unikālais RITMS, PRIEKŠSTATS, FORMA un FUNKCIJA.

HUMA piedāvā, ar funkcionālas (4) formas (3) starpniecību, īstenot pašapzinīgu priekšstatu (2) maiņas (1) procesu, atklājot savu individuālo MĀJĪBU.

BĀZE_1.1.3

1. RITMS (individualitāte) – KUSTĪBA, kurā izpaužas forma (3) un tās funkcijas (4) individualitāte (1). < Es nosaku, kas ir tāds – šāds >
2. PRIEKŠSTATS (prāts) – EVOLŪCIJA, kurā parādās funkcionālas formas (4/3) iespējota prāta (2) pieredze. < Es atceros, kas ir labs – slikts >
3. FORMA / ELEMENTS (ķermenis) – ESAMĪBA, kurā parādās prāta priekšstatu maiņas (2/1)  iespējamība ķermeniskā (3) pieredzē. < Es esmu >
4. FUNKCIJA (ego) – DIZAINS, kurā parādās priekšstatu maiņas (2/1) nepieciešamība, lai izpaustu ietekmi – ego, patību (4) . < Es pats >
5. KONTEKSTS / FORMA (personība) – TELPA, kas izpauž ritma (1), priekšstata (2), formas (3) un funkcijas (4) sintēzi. Apziņas telpa. < Es domāju >

Līdzīgais TIECAS pēc līdzīgā, un tikai nošķirtībā šī tiecība pastāv.  Šī dilemma parādās jebkurā PERSONĪBAS subjektīvā izpausmē. Mēs alkstam pēc tā, kas mums nav un kļūstam vienaldzīgi pret to, ko esam ieguvuši. Tā (dilemma) nošķir pretīm atrodošos, līdzīgos personības formveides aspektus: 1) INDIVIDUALITĀTE – PRĀTS, 2) ĶERMENIS – EGO. Tieša mijiedarbība, kas rosina formveidi, ir iespējama tikai starp blakus esošajiem, bāziski atšķirīgajiem aspektiem.

1. INDIVIDUALITĀTE tiecas pēc “kolektīvā” PRĀTA atpazīstamības, kas atklājas ar, EGO apveltīta, ĶERMEŅA starpniecību.
2. PRĀTS tiecas atpazīt sevī INDIVIDUALITĀTI, kas atklājas ar, EGO apveltīta, ĶERMEŅA starpniecību.
3. ĶERMENIS tiecas pēc EGO noteiktas jēgas, kas atklājas ar INDIVIDUĀLA PRĀTA starpniecību.
4. EGO tiecas ietekmēt ĶERMEŅA stāvokli ar INDIVIDUĀLA PRĀTA starpniecību.
5. PERSONĪBU veido PRĀTA INDIVIDUALIZĀCIJAS process ar EGO apveltīta ĶERMEŅA starpniecību.

Tavu savpatīgumu atklājoša dzīves telpas arhitektūra.

HUMA  piedāvā, ar funkcionālas (4) formas (3) starpniecību, īstenot pašapzinīgu priekšstatu (2) maiņas (1) procesu, atklājot savu individuālo  MĀJĪBU.

Jaunbūve  /  Renovācija (pārplānošana)  /  Rekonstrukcija  /  Vienkāršotā atjaunošana  /  Vienkāršotā pārbūve  /   Paskaidrojuma raksts  /  Nojaukšana  /  Pasīvās ēkas  /  Zema enerģijas patēriņa ēkas  /  Moduļveida saliekamās ēkas  /  Teritorijas labiekārtojums  /  Arhitektūras mazās formas  /  Vēdiskā arhitektūra  /  DIZAINS  /  Interjera risinājumi